Līgo un Jāņu pantiņi

Viena pate Jāņu zāle
Brīžam liela, brīžam maza:
Siltumā izstiepās,
Aukstumā sarāvās.

Nākat šurpu, nākat šurpu,
Viņas puses līgotaji;
Ja jūs šurpu nenāksiet,
Mēs jau turpu neiesim.

Kas tie tādi līgotaji,
Sila peku lauzējiņi!
Nav neviena lāga puiša,
Kas ar mani parunātu.

Sit, Jānīti, vara bungas,
Sakur Jāņu uguntiņu,
Lai sanāk jāņabērni
Jāņu svētkus nosvinēt.

Visa laba jāņuzāle,
Ko plūc Jāņu vakarā,
Visas labas Līgo dziesmas,
Ko dzied Jāņu vakarā!

Pār kalniņu Jānīts brauca
Ar to ziedu vezumiņu,
Še puķīte, tur puķīte,
Lai zied visa pasaulīte!

Jāņi, jāņi
Atnāk ātri,
Atnesdami vainadziņus
Ar ozola lapiņām!

Kamēr auga jāņu zāle,
Tikmēr Jānis jāņus svin,
Kad ir jāņi nosvinēti,
Tad zālīte novītusi.

Ciema meitas solījās
Jāņu nakti negulēti.
Es aizgāju, es atradu:
Guļ kā siļķes muciņā.

Līgojati, līgojati
Nav vairs tālu Jāņa diena,
Šī dieniņa, rītdieniņa,
Parīt pati Jāņa diena.

Jānīts nāca par gadskārtu,
Savus bērnus apraudzīti,
Vai tie ēda, vai tie dzēra,
Vai Jānīti daudzināja.

Nevienami tāda dzīve,
Kā tam mūsu Jānīšami,
Visapkārti bērzu birzes,
Vidū kupli ozoliņi.

Grezni, grezni Jānīts jāja,
Nopušķotu kumeliņu,
Grezni dzieda mūs māsiņa,
Rožu dārzu laistīdama.

Visiem vārti appušķoti,
Kaimiņiemi nepušķoti,
Kaimiņiemi laiski puiši,
Savus vārtus nepušķoja.

Jānīšami brālīšami,
Caur cepuri mati auga,
Kad atnāca Jāņa diena,
Vainadziņa nevajadzēja.

Nākat šurpu, Jāņu bērni,
Nākat lieli, nākat mazi,
Lieliem došu alu dzerti,
Maziem siera gabaliņu.

Labvakaru, Jāņa māte,
Vai tu mūsu gaidījusi?
Mīkstu sieru sasējusi,
Saldu alu darījusi.

Jāņu nakti nepazinu,
Kura sieva, kura meita,
I sievāmi, i meitāmi,
Koši ziedu vainadziņi!

Jāņa tēvs ar Jāņa māti,
Abi lieli amatnieki,
Viens bij ķērnes laizītājs,
Otra siera meklētāja!

Dod, Dieviņi, Jāņa tēvam,
Ilgu mūžu nodzīvoti,
Dod tam zeltu, sudrabiņu,
Dod gudraju padomiņu!