Līgo un Jāņu pantiņi

Īsa īsa Jāņa nakts,
Te satimsa, te izausa;
Nepaspēju bāliņam
Jaunas sievas salīgot.

Iesim, meitas, skatīties,
Kādi ziedi rudziem zied.
Rudziem zied zelta ziedi
Sudrabiņa pakariem.

Iesim iekšā apraudzīt,
Vai būs silta istabiņa:
Jāņu bērni nosaluši,
Visu nakti līgojot.

Iemetam Jāņu zāles
Jauna puiša gultiņā.
Dievs dod tam citu gadu
Otru jaunu gulētāju!

Es uzliku Jānīšam
Zaļ' ozola vaiņaciņu:
Lai Dievs dod Jānīšam
Labas bites ozolā.

Es tev lūdzu, Jāņa māte,
Atver man vaŗa vārtus,
Atver man vaŗa vārtus
Līdz pašami ziemeļam!

Es svinēju Jāņa dienu,
Man Jānīts bāleniņš;
Ja būs man Dievs vēlējis,
Būs Jānītis arājiņš.

Es sasēju lielu sieru,
Jāņu dienas gaidīdama;
Jāņu dienu izdalīju
Pa maziemi gabaliem.

Es redzēju Jāņa rītu,
Kur saulīte medīt gāja:
Divi zelta kucentiņi
Apzeltītu irbi dzina.

Es pārsviedu zelta zirni
Par sudraba ozoliņu,
Lai tas krita skanēdams
Uz Jānīša cepurīti.

Es noviju vainadziņu
Savam labam arājam;
Tas uzlika galviņā
Pašā Jāņu vakarā.

Es noviju vainadziņu
No visām puķītēm;
Es uzliku vainadziņu
Pašā Jāņu vakarā,
Jānīts manim roku sniedza
Pašā Jāņu vakarā.

Es nopinu vaiņadziņu
Visadām lapiņām,
Ziedēj' mans vaiņadziņš
Visādiem ziediņiem.

Es nopinu vainadziņu
Pašā ziedu laiciņā;
Pašā ziedu laiciņā,
Pašā Jāņu vakarā.

Es nopinu raibu kroni
Pašā Jāņa vakarā;
To es došu Jāņa mātei,
Lai aug raibi telēniņi.

Es jums saku, jauni puiši,
Nenākat šo naksniņu:
Jānis sēd kalniņā,
Pātedziņa rociņā.

Es jums saku, jaunas meitas,
Jāņa nakti negulat:
Kas gulēs Jāņa nakti,
Mūžam vīra nedabūs.
Es negulu Jāņa nakti,
Es būš brūte šoruden.

Es jums saku, Jāņa bērni,
Metat kokus no celiņa,
Jās Dieviņš, brauks Laimīte,
Kritīs Laimes kumeliņš.

Es Jānīti dancot vedu
Pašā Jāņu vakarā;
Jāņišam bij santa bikses,
Man sidraba lindraciņi;
No Jānīša santi put,
No maniem sidrabiņš.

Es iespraudu ozoliņu
Pagalmiņa viducī;
Jānits kāra cepurīti,
Es pakāru vaiņadziņu.