Pantiņi par mīlestību

1 2 3

Tas bija neprāts
Mēs abi uzliesmojām.
Skat, tā spožā zvaigzne debesīs
Tā ir mūsu zvaigzne.
Tik spoži tā mirdz pirms izdzišanas.
Mēs abi to redzam pēdējo reizi kopā.
Tai naktī mēs skatījāmies vienā virzienā.
Diemžēl pēdējo reizi...
Tās nakts zvaigzne ir dzisusi
Taču Tu manā sirsniņā joprojām uzliesmo.
Daļu zvaigznes mirdzuma paturēju sev.
Atceroties Tevi,
Es smaidu ar skumīgu mirdzumu acīs.
Tavs mirdzums taču ir manā sirsniņā...vienmēr!

Nesaki man neko - paklusē,
Ir vienkārši ļoti labi,
Ka tu esi šai pasaulē...

Manas lūpas piekusušas
Bez Taviem skūpstiem...
Man ķermenis atdzisis
Bez Taviem apskāvieniem un glāstiem...
Manas acis aizvērās,
Neredzot Tevi -
Es skumstu bez Tevis!

Atnākšu es,
Tikai pasauc,
Un tikai pasaki:
Skumstu bez Tevis,
Man gribas mīlestību Tavu,
Kurā skūpstu lietus!

Sajukt prātā varu,
Pat no šķiršanās uz stundu,
Atceroties Tevi un lūpas Tavas!
Sajukt prātā un -
Pieskarties lūpām, klusi,
Klusi pačukstēt Tev -
Es Tevi neatdošu!

Un ta nu ļauju es, lai zvaigznes mani nes
Es šonakt nebaidos, atļauties
Pie Tevis piekļauties
Un klusi atdzīties
Mums tagad pieder nakts
Un naktis pēc tam...

Mīlēt un cīnīties,
Ir galvenais.
Mīlēt un tik mīlētam,
Ir labākais,
Mīli un piepieldīsies,
Tava sirds ar mīlu.
Jo mīlēt Tu vari,
Tikai vienu!

Tu skatījies tā, kā neviens,
Tu runāji tā, kā neviens,
Tu smaidīji tā, kā neviens,
Tu piedevi tā, kā neviens,
Tu skūpstīji tā, kā neviens,
Tu glāstīji tā, kā neviens,
Tu izjuti tā, kā neviens,
Tu mīlēji tā, kā neviens.
Es ceru šis sapnis atkartosies,
Pa īstam ar Tevi tas piepildīsies.
Es ceru Tu dzirdi, kā sirds Tevi sauc
Es ceru Tu jūti, kā vienai man salst...

Kādreiz jāciena ir sevi,
Lai smagi nekristu gar zemi,
Vienreiz, Tu to panāksi,
Kad Tu žēli raudāsi.....
Kāpēc man Tu pāri dari?
Ja Tu arī mīlēt vari...
Bija rokas Tev tik mīļas,
Pēkšņi devi sāpes dziļas....
Daudz asaru man bira
Un ar laiku jūtas mira....
Labu pieredzi man devi,
Vairāk nevaru es mīlēt Tevi!

Lūgs Tevi mēmi katra siena
Un pirmie putni skaļi lūgs
Lai tajā vājprātīgā dienā
Man Tavas elpas nepietrūkst

Nāc, savā svelmē apsvilini
Lai kļūst par zvanu manī pliens
Jo burvestību, ko Tu zini,
Uz zemes nezin cits neviens.

Mana sirds ir sāpju pilna,
Alkstu es pēc Tevīm ļoti,
Manu sirdi salauzis Tu esi,
Bet man nav spēka cīnīties,
Nezinu vai mīlu Tevi.....
Nezinu vai gribu Tevi....
Bet pēc Tevīm ilgojos es ļoti!
Laikam tomēr mīlu Tevi..!

Tumšajās naktīs, kad lietus līst,
Bezgala tālēs domas man klīst.
Gribētos satikt, roku Tev spiest,
Pasacīt visu, kas sirdij liek ciest!

Tu man nevari pazust – zemeslode par mazu,
Gadi kā sarkanas lapas, kā mirdzoši sniegi snigs, -
Mūsu mīlestībai ar mūžību nepietiks.

Dzīve ir sapnis, burvīgs un skaists.
Dzīve ir maldi, kas kvēlo un gaist.
Nemācies kavēt, tusēt un spriest.
Mācies mīlēt, piedot un ciest!

Nes marta pastu zvaigžņu bites,
Sirds ilgu putni zaros sēž
Un lasa vēstules un dzeju,
Un apliecina: ”Kāds jūs mīl!”

1 2 3

Padalies priekā

Hello everyone, I am new to, please look at a lot, thank you!

Jameszette

<a href=>inantomink Jar Creque</a> <a href=>JAT ZelayImmelry lex</a> <a href=>Jal gergietfoonna Drircarteer</a> tysleva Obtailk apperce

StanislavMiz

<a href=https://nedicom.ru>Адвокат</a>

JamesNah

Ieskaties arī

Hostings - tosteris.com