pantiņi.lv > Pantiņi par mīlestību

Pantiņi par mīlestību

1 2 3

Viss izirst, viss izūd,
Viss dzīvē ir nieks.
Ar Tevi man tikties
Ir vienīgais prieks.

Pasaki, čalīt, kāpēc tā,
Kāpēc man par Tevi jādomā?
Saule aust, pēc tam tā tumst,
Mana sirds pēc Tevis skumst…

Mums pieder pasaule
Mēs piederam viņai,
Tu – man, es – Tev,
Tā līdz bezgalībai.

Skūpsts ir elektriskais zvaniņš
Mīlestības priekšnamā.
Mīlestība – cukurgraudiņš
Dzīves rūgtā kafijā!

Mīlestība – skaista roze,
Tā par visām skaistāk mirdz!
Laimīgs tas, kam tā ir dota,
Ko var glabāt katra sirds!

Kaut kur vējā, Tevi jūtu
Kaut kur gaismā, Tevi redzu
Kaut kur putnos, Tevi dzirdu
Kaut kur lietū, Tevi skūpstu
Kaut kur domās, Tevi mīlu.

Es zinu, kā roze plaukst:
Klusi, klusi!
Tā nosarkst un iemirdzas
Klusi, klusi!
Es zinu, kā mīlē sirds:
Klusi, klusi!
Tā sapņo un ilgojas
Klusi, klusi!

Lai Tava sirds, kā putra vārās,
Un kā aizkauts cālēns spārdās
Lai mīlestība sirdi spiež
Un visas zarnas riņķī griež!

Ne jau skaistums nosaka, ko mēs mīlam,
Mīlestība ir tā, kas nosaka, ko mēs uzskatām par skaistu…

Ūdens spēks ratus griež,
Mīlestība sirdi spiež,
Labāk mīlēt, ciest un cerēt
Nekā kaktā cāļus perēt.

Tu man jautā – ko es mīlu,
Es tev varu pasacīt.
Visus lielos burtus saliec,
Iznāks gluži pazīstams!

Tu gribi zināt ko es mīlu?
Es Tev neteikšu to vis.
Viņš ir ik rindas pirmais burts,
Izlasi un padomā.

Kas ir vārdi…
Kas ir mīlestība?
Raugos Tavās acīs
Un zinu atbildes…

Mēness gaisma apspīd mūs abus,
Skūpsts ir ilgs, bet liekas tik īss,
Šķirties ir grūti, asaras plūst
Aizbrauc Tu projām, paliksim vieni.
Sirds skumst pēc Tevis, bet netikties mums,
Tālu Tu esi, bet domās mēs tuvu,
Asiņo sirds ilgās pēc Tevis,
Mīlu es Tevi un zinu, ka Tu ar.

Aizsnieg ceļi, pēdas, aizsnieg meži,
Dziļās kupenās man kājas stieg,
Aizsnieg paši sniegu padebeši,
Tikai mīlestība neaizsnieg.

Ja vaicātu Dievs,
Ko gribu es vēl,
Vai bagātu dzīvi, vai garu?
Es atbildētu – Lai mīl mani kāds.
Jo es kādu mīlu…

Daudziem manas lupas smaida,
Daudziem manas acis mirdz,
Bet es mīlu tikai Tevi,
Tevim pieder mana sirds!

Trīs vārdi uz papīra,
Tur izlikta dvēsele mana.
Trīs vārdi uz papīra,
Bet kāda savādi jauka skaņa.
Tie izsaka visu…un neko,
Tie satrauc, iedvesmo un saviļņo.
Tie patiesi mēdz būt un lēti,
Bet man tie vienmēr paliks svēti.
Tos māte saka savam bērnam dzimušam,
Tos puisis saka meitenei tik jaunai,
Tos saka vīrs, kas karā dodas...
Tie vārdi, kur, no kurienes tie rodas?
Ir spēks šais vārdos iekšā likts,
Tur burvība, tur virzība, tur dzīves jēga
Trīs vārdi:
Es mīlu Tevi!

Tu sapņos nāc, es nezinu, ko vēlies,
Jo pati tu pie manis neatnāc…
Cik zils ir debess pāri galvai cēlies,
Cik maigi vējiņš katrā kokā šņāc…

Mēs tikāmies kā dzirkstis vējā,
Brīdi degām, bijām pati liesma.
Mēs izgaisām kā pelni vējā.
Vējš ilgi dziedāja...
Tā bija skumja dziesma...
Un velti lūpas kaut ko lūdz,
Un velti domas karsē galvu,-
Ir kopā degts, ir kopā būts,
Un nav uz zemes citu balvu...

1 2 3
Padalies priekā
Norm.....

Zanda

MAN ŠIS DZEJOLIS ĻOTI PATĪK!

AGATE

man šis dzejolis ne īpaši patīk!bet nu paldies par dzejoli!

AMĒLIJA


Ieskaties arī

Hostings - tosteris.com