Pantiņi par mīlestību

Es mīlu tavus klusos smaidus
Un tavas acis saulainās...
Es mīlu Tevi klusi, klusi
Kaut Tu es tālumā...

Skūpsts ir brīnišķīgs
Dabas radīts līdzeklis,
Kā pārtraukt runāšanu
Reizēm, kad vārdi ir lieki...

Ar nagiem skrāpēju sienu
Un lādēju pistoli...
Lai nošautu to dienu,
Kad atstāji mani vienu...

Man ir tikai...
Mana sirds....
Divas atctiņas,
Kas mirdz....
Sirsniņa,
Kas mīlēt liek....
Vai ar to tev nepietiek?

Es būšu eņģelis
Tu mani spārni
Es būšu saule
Tu mani stari
Es būšu puķe
Tu mana smarža
Es būšu grāmata
Tu mani stāsti
Es būšu pildspalva
Tu mana tinte
Es būšu dziesma
Tu mana melodija
Es būšu nakts
Tu manas zvaigznes
Es būšu es
Tu mana sirds...
Bez tevis es neesmu nekas
Ne eņģelis, ne nakts
Tu kā daļa no manis
Daļa kuru aizpildīt nevar ikkatrs
To vari tikai Tu
Tā ir.. tā bija...tā būs!

Tu zīmēji mani uz sienām, lai manis vairs nav.
Tu izlēji trauku ar mieru - un nu tā vairs nav.
Es pacēlu sapni no ielas, lai maksātu Tev.
Varbūt vajag ko vēl?

Beigšu rakstīt vakars vēls,
Acīs parādās Tavs tēls,
Acīs sniega pārslas birst,
Sirds pēc Tevis ilgās mirst.

Sēžu savā istabā,
Mobilais man kabatā,
Gaidu, kad man zvanīsi,
”Mīlu tevi!” sacīsi.

Gribu Tevi ieraudzīt,
Maigi, maigi noskūpstīt,
Piekļaut Tevi cieši klāt,
Mīlēt nekad nepārstāt!

Es bieži vēroju Tevi,
Un salīdzinu ar sevi,
Manis pēc lai debesis jūk ar zemi,
Es tik un tā mīlēšu Tevi!

Šajā jūtu pasaulē,
Vienam otru jāmeklē.
Tie, kas meklēs atradīs,
Ja ne šeit, tad debesīs.
Paies nakts un pienāks rīts.
Tikai jāprot pagaidīt,
Varbūt šodien, bet varbūt rīt.

Tas bija neprāts
Mēs abi uzliesmojām.
Skat, tā spožā zvaigzne debesīs
Tā ir mūsu zvaigzne.
Tik spoži tā mirdz pirms izdzišanas.
Mēs abi to redzam pēdējo reizi kopā.
Tai naktī mēs skatījāmies vienā virzienā.
Diemžēl pēdējo reizi...
Tās nakts zvaigzne ir dzisusi
Taču Tu manā sirsniņā joprojām uzliesmo.
Daļu zvaigznes mirdzuma paturēju sev.
Atceroties Tevi,
Es smaidu ar skumīgu mirdzumu acīs.
Tavs mirdzums taču ir manā sirsniņā...vienmēr!

Nesaki man neko - paklusē,
Ir vienkārši ļoti labi,
Ka tu esi šai pasaulē...

Manas lūpas piekusušas
Bez Taviem skūpstiem...
Man ķermenis atdzisis
Bez Taviem apskāvieniem un glāstiem...
Manas acis aizvērās,
Neredzot Tevi -
Es skumstu bez Tevis!

Atnākšu es,
Tikai pasauc,
Un tikai pasaki:
Skumstu bez Tevis,
Man gribas mīlestību Tavu,
Kurā skūpstu lietus!

Sajukt prātā varu,
Pat no šķiršanās uz stundu,
Atceroties Tevi un lūpas Tavas!
Sajukt prātā un -
Pieskarties lūpām, klusi,
Klusi pačukstēt Tev -
Es Tevi neatdošu!

Un ta nu ļauju es, lai zvaigznes mani nes
Es šonakt nebaidos, atļauties
Pie Tevis piekļauties
Un klusi atdzīties
Mums tagad pieder nakts
Un naktis pēc tam...

Mīlēt un cīnīties,
Ir galvenais.
Mīlēt un tik mīlētam,
Ir labākais,
Mīli un piepieldīsies,
Tava sirds ar mīlu.
Jo mīlēt Tu vari,
Tikai vienu!

Tu skatījies tā, kā neviens,
Tu runāji tā, kā neviens,
Tu smaidīji tā, kā neviens,
Tu piedevi tā, kā neviens,
Tu skūpstīji tā, kā neviens,
Tu glāstīji tā, kā neviens,
Tu izjuti tā, kā neviens,
Tu mīlēji tā, kā neviens.
Es ceru šis sapnis atkartosies,
Pa īstam ar Tevi tas piepildīsies.
Es ceru Tu dzirdi, kā sirds Tevi sauc
Es ceru Tu jūti, kā vienai man salst...

Kādreiz jāciena ir sevi,
Lai smagi nekristu gar zemi,
Vienreiz, Tu to panāksi,
Kad Tu žēli raudāsi.....
Kāpēc man Tu pāri dari?
Ja Tu arī mīlēt vari...
Bija rokas Tev tik mīļas,
Pēkšņi devi sāpes dziļas....
Daudz asaru man bira
Un ar laiku jūtas mira....
Labu pieredzi man devi,
Vairāk nevaru es mīlēt Tevi!