Pantiņi par mīlestību

Ūdens spēks ratus griež,
Mīlestība sirdi spiež,
Labāk mīlēt, ciest un cerēt
Nekā kaktā cāļus perēt.

Tu man jautā – ko es mīlu,
Es tev varu pasacīt.
Visus lielos burtus saliec,
Iznāks gluži pazīstams!

Tu gribi zināt ko es mīlu?
Es Tev neteikšu to vis.
Viņš ir ik rindas pirmais burts,
Izlasi un padomā.

Kas ir vārdi…
Kas ir mīlestība?
Raugos Tavās acīs
Un zinu atbildes…

Mēness gaisma apspīd mūs abus,
Skūpsts ir ilgs, bet liekas tik īss,
Šķirties ir grūti, asaras plūst
Aizbrauc Tu projām, paliksim vieni.
Sirds skumst pēc Tevis, bet netikties mums,
Tālu Tu esi, bet domās mēs tuvu,
Asiņo sirds ilgās pēc Tevis,
Mīlu es Tevi un zinu, ka Tu ar.

Aizsnieg ceļi, pēdas, aizsnieg meži,
Dziļās kupenās man kājas stieg,
Aizsnieg paši sniegu padebeši,
Tikai mīlestība neaizsnieg.

Ja vaicātu Dievs,
Ko gribu es vēl,
Vai bagātu dzīvi, vai garu?
Es atbildētu – Lai mīl mani kāds.
Jo es kādu mīlu…

Daudziem manas lupas smaida,
Daudziem manas acis mirdz,
Bet es mīlu tikai Tevi,
Tevim pieder mana sirds!

Trīs vārdi uz papīra,
Tur izlikta dvēsele mana.
Trīs vārdi uz papīra,
Bet kāda savādi jauka skaņa.
Tie izsaka visu…un neko,
Tie satrauc, iedvesmo un saviļņo.
Tie patiesi mēdz būt un lēti,
Bet man tie vienmēr paliks svēti.
Tos māte saka savam bērnam dzimušam,
Tos puisis saka meitenei tik jaunai,
Tos saka vīrs, kas karā dodas...
Tie vārdi, kur, no kurienes tie rodas?
Ir spēks šais vārdos iekšā likts,
Tur burvība, tur virzība, tur dzīves jēga
Trīs vārdi:
Es mīlu Tevi!

Tu sapņos nāc, es nezinu, ko vēlies,
Jo pati tu pie manis neatnāc…
Cik zils ir debess pāri galvai cēlies,
Cik maigi vējiņš katrā kokā šņāc…

Mēs tikāmies kā dzirkstis vējā,
Brīdi degām, bijām pati liesma.
Mēs izgaisām kā pelni vējā.
Vējš ilgi dziedāja...
Tā bija skumja dziesma...
Un velti lūpas kaut ko lūdz,
Un velti domas karsē galvu,-
Ir kopā degts, ir kopā būts,
Un nav uz zemes citu balvu...

Lai tev vienmēr prātā būtu,
Kā man sirdī mīla kvēl.
Saldu skūpstu es tev sūtu,
Tik pa pastu, cik tas žēl...

Būt vēlreiz tur, kur senās dienās,
Un sapņot sapni brīnišķo.
Lai sirdī kvēlo mīlas liesmas,
Un atkal sirdis savieno!

Ja es pazaudētu lūpas,
Tad skūpstītu tevi ar rokām.
Ja es pazaudētu rokas,
Tad skūpstītu tevi ar sirdi.
Ja pazaudētu sirdi,
Tad tikai tevis dēļ...

Ļauj man Paradīzes vārtus vērt,
Tavā sirdī mīlu sēt.
Vārdi, kas tiek noklusēti,
Lai liek sirdij notrīsēt...

Iet dienas, un minūtes rit,
Tik vien sirds nemierā sit,
Un mierā tā negrib likties,
Jo ar otru tai gribas tikties!

Redzu - Tavās acīs ledus,
Bet uz lūpām jūtu - medus.
Jel paskaties uz mani, lūdzu, kairāk!
Tev acis asaros, un lūpas smaržos vairāk!

Pāriet krusa, pāriet lietus,
Vēji nāk un projām iet,
Saule bāl un meklē rietus,
Tikai mīla nepāriet!

Nāc, pabūsim vēl kopā
Zem zvaigznēm šovakar,
Lai dvesmu jaunai dzīvei
Rīt sevī atrast var!

Nāc, pasēdesim abi,
Kaut laiks ir projām iet,
Uz citu pusi katram
Liek dzīves ceļš mums skriet...